Līdzjūtība pret sevi bieži tiek nepareizi saprasta kā savtīga vai pašapmierinātība. Tomēr patiesībā tas nozīmē būt laipnam, saprotošam un gādīgam pret sevi, tāpat kā mēs to darītu pret draugu, kuram ir grūts laiks. Saskaņā ar pētījumiem ir konstatēts, ka līdzjūtība pret sevi ir labvēlīga dažādos dzīves aspektos, tostarp labāka garīgā veselība, zemāks stresa līmenis un lielāka noturība, saskaroties ar izaicinājumiem. Šeit ir daži padomi, kā savā dzīvē izkopt līdzjūtību pret sevi.
1. Praktizējiet uzmanību
Uzmanība ir prakse būt klāt, apzināties un nevērtēt savas domas, jūtas un sajūtas. Būdami uzmanīgi, mēs varam novērot un atzīt savas emocijas, neierobežojoties tajās. Tas ļauj mums atbildēt pret sevi ar laipnību un sapratni, nevis ar skarbu kritiku vai pašvērtējumu. Uzmanības praktizēšana var būt tikpat vienkārša kā dažas dziļas elpas un koncentrēšanās uz pašreizējo brīdi, vai arī tas var ietvert formālākas meditācijas prakses.
2. Izturieties pret sevi kā pret draugu
Lielākā daļa no mums mēdz būt daudz skarbāki pret sevi, nekā mēs būtu pret draugu. Mēs bieži domājam, ka stingra attieksme pret sevi motivēs mūs strādāt vairāk un darīt labāk. Tomēr pētījumi ir parādījuši, ka paškritika faktiski var izraisīt zemāku pašvērtējumu un lielāku stresa līmeni. Tā vietā mēģiniet izturēties pret sevi kā pret draugu. Iedomājieties, ko jūs teiktu draugam, kurš piedzīvoja to, ko piedzīvojat, un piedāvājiet sev tādu pašu laipnības un sapratnes līmeni.
3. Praktizējiet pašaprūpi
Pašapkalpošanās nozīmē rūpes par savu fizisko, emocionālo un garīgo labsajūtu. Tas ietver izvēli, kas baro jūsu ķermeni, prātu un dvēseli, piemēram, pietiekami gulēt, ēst veselīgu pārtiku, iesaistīties aktivitātēs, kas jums patīk, un meklēt palīdzību, kad tā ir nepieciešama. Pašaprūpes praktizēšana var palīdzēt jums justies cienīgākam un līdzjūtības cienīgākam, kā arī atbalstīt jūsu spēju izrādīt līdzjūtību pret sevi.
4. Pamaniet un izaiciniet savu kritisko iekšējo balsi
Mums visiem ir iekšējs kritiķis – tā balss mūsu galvās, kas mums saka, ka neesam pietiekami labi, pietiekami gudri vai pietiekami cienīgi. Var būt grūti atpazīt šo balsi, jo tā bieži kļūst automātiska un ierasta. Tomēr, pamanot un izaicinot šīs kritiskās domas, mēs varam sākt atbrīvoties no to tvēriena. Viens veids, kā to izdarīt, ir uzdot sev jautājumu: "Vai šī doma ir patiesa?" vai "Kādi pierādījumi man ir, lai atbalstītu šo domu?" Izaicinot šīs domas, mēs varam tās aizstāt ar līdzjūtīgākām un reālistiskākām.
Noslēgumā jāsaka, ka līdzjūtības pret sevi izkopšana prasa laiku, pūles un praksi. Tomēr labvēlīgām un saprotošām attiecībām ar sevi ir daudz priekšrocību, un tās var pozitīvi ietekmēt visas mūsu dzīves jomas. Iekļaujot šos padomus savā ikdienas rutīnā, mēs varam iemācīties izturēties pret sevi ar tādu pašu līdzjūtību un rūpēm, kādu piedāvātu draugam.
